Mūsdienīga meliorācijas sistēmu veidošananozīmē savstarpēji saistītas aktivitātes uz laukiem, meliorācijas sistēmās un ūdensšķirtnēs. Būtiska šo darbu daļa ir plūsmas kontroles risinājumu – mitrzemju, nogulsnēšanās dīķu, grunts aizsprostu, dambju un palieņu – izstrāde. Dīķi un palienes var palielināt kanāla tilpumu, aizturēt barības vielas un augsnes daļiņas, samazināt uzturēšanas izmaksas un palielināt bioloģisko daudzveidību. Tādēļ 2016. gada oktobrī vēl pirms kanāla renovācijas Somijas dienvidos, NutrInflow pilotteritorijā izveidoti divi lieli nogulsnēšanās dīķi, grunts aizsprosti un izveidotas palienes.
Zemūdens dambji izveidoti kāpņu formā, nodrošinot migrācijas iespējas zivīm.
Kopā izveidoti 400 metru gara palieņu teritorija. Tādā veidā palielināts kopējais grāvja tilpums un samazināta plūdu iespējamība pavasarī. Tāpat ar šo risinājumu panākta barības vielu noplūdes samazināšana, kas uzlabo kopējo lauksaimniecības efektitāti. Būtiski, ka izraktā augsne izmantota, lai izlīdzinātu blakus esošā lauka zemākās daļas. Šādi risinājumi pamatā iespējami tikai vietās, kur augstuma atšķirība starp lauku un grāvja gultni ir neliela.
Izveidotais risinājums teritorijas sākumposmā. Teritorija iepriekš regulāri applūdusi neliela grāvja tilpuma dēļ. Pirms darbu sākšanas notikušas vairākas diskusijas ar zemes īpašnieku, uzzinot viņa vēlmes un viedokli par izvēlētajiem risinājumiem.
Zemnieks piekritis risinājumam samazināt plūdu ietekmi un paaugstināt lauka zemākās vietas. Saskaņā ar vienošanos, 300 metru garā posmā tika norakta trīs metrus plata teritorija.
Dambji ļauj aizturēt ūdeni sausā perioda laikā vasarā. Tā iespējams saglabāt kopējo spiedienu kanālā, neļaujot notik kanāla nogāžu erozijai un pārmērīgai augstnes izžūšanai. Fotoattēlā redzams šāda dambja risinājums, kas apvienots ar drenāžas cauruli, izveidojot pāreju starp laukiem. Ziemas laikā un pietiekama ūdens apjomos dambis tiek turēts atvērtā pozīcijā.
Dambis izveidots lejtecē teritorijai, kas līdz šim regulāri cieta no nogāzes nogruvumiem.
Caurtekas nepareizā augstumā un izmērā izraisa plūdus. Tāpat problēmas rada aizsprostotas un sabojātas konstrukcijas.
Drenāžas caurule pēc un pirms renovācijas. Fotoattēlā labajā pusē redzamas trīs drenāžas caurules, no kurām viena ir zem ūdens, viena tiek izmantota nepilnvērtīgi, bet viena – stāv sausa.
Kanāla iztīrīšana ļāva samazināt ūdens līmeni pat par 1,2 metriem. Meliorācijas sistēmu renovācija ļauj samazināt plūdu ietekmi, uzlabo augsnes struktūru un auglību, samazina barības vielu un augsnes daļiņu noplūdi. Mūsdienīga pieeja meliorācijas sistēmu veidošanā sniedz pozitīvu ietekmi ne vien lauksaimniekam, bet arī apkārtējai videi un visam dzīvajam dabā.
Teritorija, kas līdz šim regulāri applūda pirms un pēc renovācijas.
Šīs teritorijas renovācija norisinājās, pārrokot vienu grāvja pusi, vienlaikus iespēju robežās saglabājot dabīgās nogāzes.
Plūdi izraisa postījumus ne vien augsnes struktūrai un ražai, bet arī ceļiem un ēkām. Caurtekas zem ceļa uz Lapinjärvi bija tik sliktā stāvoklī, ka 2016. gada pavasarī ūdens līmenis bija gandrīz ceļa augstumā. Kanāla renovācijas dēļ tas samazinājās par 1,2 metriem. Caurteka tika iztīrīta, bet nogulsnes līdz ar zemes darbiem – aizvāktas.
Pirms un pēc renovācijas.
Mikko Ortamala,
Meliorācijas plānotājs (Somija)